Administratīvais resurss ir viens no
priekšvēlēšanu kampaņu līdzekļiem, kura pieejamība ir pie varas esošajiem
politiskajiem aktieriem. (Šī līdzekļa skaidrojums un iespējamie pielietošanas
veidi tika iepriekš aplūkoti rakstā „Administratīvais resurss - priekšvēlēšanu kampaņas līdzeklis”.) Pēc 2004.gadā pieņemtajiem partiju
priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu ierobežojumiem šī problēma tika pacelta dienas
kārtībā un uzsākta tās pētniecība. Šajā rakstā tiek aplūkoti pētījumos,
novērojumos iegūtās atziņas, secinājumi un aplūkoti 2006.gada pavasarī diplomdarba izstrādes ietvaros aptaujāto partiju pārstāvju
viedokļi.
Sabiedrības par atklātību ”Delna”
projektā ”Administratīvo resursu
izmantošanas novērošana pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām. Gala ziņojums”[1]
atklāta virkne administratīvo resursu izmantošanas gadījumu gan pašvaldību
līmenī, gan nacionālajā. Lai arī pētījuma apskatītas tikai piecas lielās
pilsētas un nedaudz ir aplūkotas vēl trīs pašvaldības, par kurām ”Delna” saņēma
sūdzības, tiek uzskatāmi atspoguļota virkne administratīvo resursu izmantošanas
gadījumu, kurās īpaši izceļas Ventspils, Rīga un lielā mērā arī Jūrmala.
Projektā uzskaitītajos gadījumos tas galvenokārt saistīts ar pašvaldību
vadītāju institucionālo, budžeta un
mediju resursu izmantošanu.
Ilze
Ostrovska, Dr.phil., Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes
docente konferencē “Balsu
pirkšana vēlēšanās: problēmas, cēloņi, sekas, risinājumi" savā referātā min piemērus par to, kā valdība
izmantoja administratīvo resursu pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām: „2004.gadā
I.Emša valdība sadalīja papildus 65,8 miljonus latus. No tiem pašvaldību
investīciju projektiem papildus piešķīra gandrīz 10 miljonus latu neparedzēti.
Pašvaldību investīcijām budžetā tiek paredzēts katru gadu 4,5 miljoni latu.
2004.gadā Emša valdība šo summu palielināja līdz 14,6 miljoniem latu. Šogad,
2005.gada budžetā, atkal ir 4,5 miljoni latu. Tātad, te divu domu vairs nevar
būt, kāpēc tas tā toreiz tika darīts. Protams, tas jāsaista ar pašvaldību vēlēšanām
2005.gadā. Jautājums nav par to, vai perifērijas pašvaldībām ir nepieciešamas
investīcijas, bet gan par to, vai līdzekļu sadale notika saskaņā ar pašu
partiju deklarētajiem reģionālās attīstības principiem. Sīkāka analīze atklāj,
ka nē. Pirmām kārtām, sadalījums saskanēja ar varas iespējām valdošās
koalīcijas iekšienē. Tās partijas, kurām ir lielākas varas iespējas koalīcijā,
tās deleģēja naudu “saviem” rajoniem, un starpība procentuāli bija ievērojama.
Visskaidrāk šis fakts atspoguļojās apstāklī, ka Latgalei tika piešķirts
relatīvi maz līdzekļu, kaut gan visas partijas bija deklarējušas, ka
atpalikušiem rajoniem vajadzētu saņemt vairāk, panākot izlīdzinājumu valsts
līmenī. (..)Latvijā tiek ignorēts fakts, ka administratīvo resursu izmantošana
starpvēlēšanu periodā, piemēram, budžeta labojumu procesā, ietekmē vēlētāju
kopumus par labu pozīcijā esošajām partijām.”[2]
Jāpiebilst, ka ne tikai I.Emša valdība tā rīkojās.
Izmantojot administratīvos resursus
„„Varas partijai” ir iespēja pastāvīgi izrādīt pateicību saviem finansētājiem,
radīt informacionālu iemeslu un informēt sabiedrību, vēlētājos pastāvīgi
uzturot modrību.”[3] Piemēram, Latvijas
apstākļiem bezprecedenta gadījums bija 2005.gadā „Latvijas Pirmās partijas”
satiksmes ministra A.Šlesera plakāti ar atvainošanos par ceļa remontiem, kas
patiesībā bija atklāta, bet pastāvošajiem normatīvajiem aktiem
neaizliegta, pašreklāma izmantojot administratīvos resursus.
Apskatot partiju pārstāvju sniegtās
atbildes, visi aptaujātie uz jautājumu „Jūsuprāt,
cik liela ir administratīvo resursu lomai cīņā par elektorāta atbalstu
vēlēšanās?” atzīst, ka tā ir būtiska. Juris Kokins (LPP) to argumentē ar
apstākli, ka mēdiji nevar ignorēt amatpersonas
„labos darbus” Viesturs Silenieks (LZP) un Indriķis Putniņš (ZZS) atzīst, ka pie varas esošajām partijām
vienmēr ir papildus resursi (ministri, deputāti, iestāžu vadītāji utt.), kurus
prasmīgi izmantojot, nepārkāpjot likumu, var palielināt elektorāta atbalstu. Gints
Lazdiņš („A.W.Olsen&Partners”, TB/LNNK) apgalvo, ka tā tiek plaši izmantota. Arī Dmitrijs Mironovs
(„Visu Latvijai!”) savu viedokli
argumentē ar to, ka administratīvā resursa pielietošanu var redzēt ikdienā
tikpat kā uz soļa – politiķi plašsaziņas līdzekļos, vietējo pašvaldību resursu
izmantošana utt. Savukārt Bruno Treimanis (LZS) vēl jo vairāk uzsver, ka administratīvā resursa izmantošanai faktiski
nav ierobežojumu. Autors kā piemēru vēlas pieminēt naudas dalīšanu
nabadzīgākajiem rīdziniekiem, kuru uz Ziemassvētkiem pirms 2005.gada pašvaldību
vēlēšanām pēkšņi īstenoja 2001.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē uzvarējušie
sociāldemokrāti. Tas nebūt nav vienīgais gadījums.
Uz jautājumu „Vai, Jūsuprāt, administratīvā resursa lomai, nozīmei cīņā par
elektorāta atbalstu vēlēšanās ir tendence pieaugt?” Juris Kokins (LPP)
atbild apstiprinoši, norādot, ka - „ja
partija deleģē sakarīgus un darbīgus cilvēkus, tie pozitīvi ietekmē arī
partijas tēlu”. Līdzīgās domās ir arī Viesturs Silenieks (LZP): „Viss ir atkarīgs no politiķa, kurš pārvalda
administratīvo resursu”. Bruno Treimanis (LZS) administratīvā resursa
lomas pieaugumu saista ar citu resursu
ierobežošanu. Turpretim Indriķis Putniņš (ZZS) pievērš uzmanību apstāklim, ka
administratīvais resurss var palīdzēt, bet tikpat labi arī iegāzt.
Pēc intervētās kādas augstas Latvijas
Pašvaldību savienības amatpersonas domām, 2005.gada pašvaldību vēlēšanās
salīdzinājumā ar iepriekšējām administratīvo resursu izmantošana bijusi
plašāka, un šādā veidā partijas varēja apiet likumu un izmantot līdzekļus, kas
nav oficiāli deklarēti.[4]
„No konstatējuma ir izdarāmi divi
iespējamie secinājumi – pirmais ir aicinājums atcelt Politisko organizāciju
(partiju) finansēšanas likuma noteiktos ierobežojumus, tādejādi novēršot
nepieciešamību meklēt nelegālus vai neētiskus ceļus savas kampaņas
finansēšanai, tajā skaitā izmantot administratīvos resursus. Tomēr tad ir
jāpieņem, ka līdz šim ieguldītais darbs politisko partiju finansēšanas vides
sakārtošanā ir bijis veltīgs. Turklāt naudas nozīme politikā nevis samazinātos,
bet pieaugtu, jo būtu pavērtas iespējas tērēt partiju kampaņām tik, cik vien resursu
katra partija spētu savākt. Otra iespēja ir turpināt priekšvēlēšanu kampaņu
pilnveidošanu un vēl mazināt naudas ietekmi uz politiku.” Administratīvo
resursu izmantošanas novērošana ir instruments priekšvēlēšanu kampaņas vides
uzlabošanai.[5]
Pilns pētījums "Tendences Latvijas politisko priekšvēlēšanu kampaņās" pieejams šeit.
[1] Sabiedrības par atklātību ”Delna” (2005) ”Administratīvo resursu izmantošanas novērošana pirms 2005.gada
pašvaldību vēlēšanām. Gala ziņojums”, Rīga
[2] Ostrovska, I. (29.06.2005 )
Referāts „Balsu pirkšanas jēdziens un
balsu pirkšanas problēma demokrātijas kontekstā: vai balsu pirkšana apdraud
demokrātiju Latvijā?” http://www.politika.lv
Pēdējo reizi skat. 10.05.2006 .
[3] Максимов А.А. (2003), Война по правлам и без...
Технологии изготовления предвыборных миражей – М.: Дело,. – 92 с
[4] Kalniņš, V. (Galv.red.) (2005) Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2005. gada
pirmais pusgads, 36.lpp. http://www.politika.lv/index.php?id=4382,
Pēdējo reizi skat. 03.05.2006 .
[5] Kalniņš, V. (Galv.red.) (2005) Korupcijas °C. Pārskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijā. 2005. gada
pirmais pusgads, 36.lpp. http://www.politika.lv/index.php?id=4382,
Pēdējo reizi skat. 03.05.2006 .
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru