Elektorāta priekšizpēte – priekšvēlēšanu kampaņas pamats

To, kādi soļi tiek sperti priekšvēlēšanu kampaņā, nosaka izstrādātā stratēģija, kas lielā mērā balstās uz attiecīgā elektorāta un konkrētās situācijas izpētes, kā arī uz paša politiskā aktiera (partijas) publiskās nostājas, vērtībām. „Vēlēšanu kampaņas stratēģija ir vispārējā pieeja iedzīvotāju pārliecināšanai vēlēt par konkrēto kandidātu, bet taktika nosaka vēstījumu saturu un veidu, kādā tas tiek pasniegts vēlētājiem. Ir trīs pamata stratēģijas: uz partiju vērsta stratēģija, kas paļaujas uz to, ka vēlētāji kandidātu identificē ar partiju, kā arī no partijas tiek saņemts finansējums un dažādi resursi; uz konkrētām problēmām un jautājumiem orientēta stratēģija, kas atbalstu cer saņemt no dažādām grupām, kas ir ieinteresētas šo problēmu risināšanā un atbalsta tās; uz tēlu orientēta stratēģija, kad lielākā uzmanība tiek pievērsta kandidāta personīgajām īpašībām. Profesionāli kampaņu vadītāji, izmantojot informāciju no dažādām aptaujām par vēlētāju interesēm un viedokļiem, izveido stratēģiju, kurā tiek sajaukti šo trīs stratēģiju principi.”[1]

„Kampaņas veidošanā ļoti svarīgi ir izpētīt attiecīgā rajona vai apgabala raksturīgās iezīmes, piemēram, lielumu un vēlētāju sociālo sastāvu. Jo lielāks un vairāk apdzīvotāks rajons, jo atšķirīgāks elektorāts un līdz ar to dārgāka un sarežģītāka vēlēšanu kampaņa. Būtiska nozīme ir arī tādiem politiskajiem faktoriem kā ekonomiskajai situācijai valstī, personiskajiem skandāliem.”[2]

Vēlēšanu kampaņās svarīgi skatīties uz politisko vēsturi, īpašu uzmanību pievēršot tēmām un stratēģijām, kuras izmantojuši iepriekšējie gan veiksmīgie, gan neveiksmīgie kandidāti, kā arī skatīties uz jautājumiem, kurus risina pašreizējās amatpersonas.[3]

„Galvenie kampaņas stratēģiskie virzieni tiek formēti pēc visas informācijas analīzes, kura ievākta par konkrēto apgabalu un iespējamiem konkurentiem, viņu jaušamajām darbībām un rīcības plāniem. Stratēģija ir galveno kampaņas ideju apkopojums. Tieši stratēģijas rāmjos tiek realizēts politiskā aktiera imidžs, taktika un vēlēšanu kampaņas plāns. Stratēģijā tiek noteikts galveno aģitācijas materiālu un izplatāmās informācijas saturs.”[4]

Lai iegūtu iespējami precīzus datus, nereti politiskie aktieri pasūta dažādus pētījumus. Īpaši liela nozīme ir sabiedriskās domas jeb socioloģiskajiem pētījumiem. Turpmākajā citātā tiks izklāstīta vēlamā pieeja. „Veicamās aptaujas jautājumiem ir jābūt precīzi noformulētiem. Aptaujas izpildi jāveic vismaz 2-3 savstarpēji nesaistītiem socioloģisko pētījumu centriem [vai šim nolūkam pašu izveidotām speciālistu komandām – autora piezīme], bet ne vienam, jo diemžēl intervētāji un paši aptauju interpretētāji nereti ir tendēti vēlamo pasniegt par patieso. Pirmo aptauju ieteicams veikt 6-9 mēnešus pirms vēlēšanām. Protams, sociologi nedrīkst zināt, ka viņiem ir konkurenti. (..) Jāatzīmē, ka aptaujas mērķis tik lielā mērā nav reitings, kā sabiedrības pasaules uztvere, viņu nodomi un vēlmes. (..)Sabiedriskās domas aptaujas, kurās tiks veikti kvantitatīvi mērījumi, vispirms nepieciešams pārbaudīt uz fokuss grupām. Tās palīdz atklāt nianses un korekti sastādīt anketu, nosakot reālas atbilžu alternatīvas.”[5]

No dažādiem datiem iegūtās „kampaņas stratēģijas pamatidejas, tās pilnveidošanas procesā tiek pārbaudītas uz mērķauditorijas fokuss grupām.”[6] Tādejādi cenšoties izvairīties no neefektīvas vai pat nepareizas un kļūdainas stratēģijas, informācijas pasniegšanas veida.

Izstrādājot kampaņas stratēģiju, tā nevar būt atrauta no konkrētā politiskā aktiera. Tām ir jābūt sasaistītām, jo katru neatbilstību elektorāts var sajust. „Platons rakstījis: „Vieglāk mainīt savu attieksmi kā pasaules kārtību”. Jūs nevarēsiet izmainīt politisko un sociāli psiholoģisko situāciju, labākajā gadījumā vēlētājos izdosies nedaudz pakoriģēt tās subjektīvo izpratni. Tāpēc jānosaka, cik lielā mērā spēsiet mainīties paši, nezaudējot savu „seju”, bet tajā pat laikā iegūstot vismaz 20% vēlētāju atbalstu. Izmantojat viņu problēmas un cerības.”[7] Respektīvi, izveidotajam tēlam ir jābūt tādam, kas atbilst būtiskas elektorāta daļas prasībām, vienlaikus spējot to pielāgot reālajam politiskajam aktierim. Jo lielāku elektorātu tādā veidā izdosies aptvert, jo labāk. Tā būs potenciālā vēlētāju mērķauditorija.

Kā redzams, priekšvēlēšanu kampaņa ir ļoti plašs un komplekss pasākumu kopums. „Līdzekļi priekšvēlēšanu kampaņā ir jāiegulda jau iepriekš. Laiks ir nauda, un ne par kādu naudu nav iespējams nopirkt to, kas nokavēts.”[8] Šeit iet runa par nepieciešamību darbu veikt savlaicīgi, plānoti, pakāpeniski. Īsā laika periodā un lielā steigā īstenota kampaņa, cenšoties panākt nokavēto izmaksā daudz dārgāk un ir mazāk efektīva. Elektorāts šādu ļoti masveidīgu, lai arī ļoti labi izplānotu, informatīvo kampaņu nespēs pienācīgi izvērtēt. Pietam, tā tiks uztverta kā reklāma, nevis, ja darbs ir ieguldīts ilgi pirms vēlēšanām, kā patiesu vēlēšanos palīdzēt līdzcilvēkiem.

Lai labāk izprastu priekšizpētes nozīmību, apakšnodaļā tiek izdalīts pats priekšvēlēšanu kampaņu ietekmējamais. Tā kā priekšvēlēšanu kampaņas reāli tiek veidotas nevis priekš katra indivīda individuāli, bet gan cenšoties aptvert kaut kādas sabiedrības grupas ar vienādām vai līdzīgām iezīmēm, tiek izdalīta interešu grupu loma. Reāli tieši tāds ir kampaņas mērķis, ar kuru starpniecību politiskie aktieri tad arī cenšas savu ietekmi novadīt līdz katram sabiedrības loceklim.

Pilns pētījums "Tendences Latvijas politisko priekšvēlēšanu kampaņās" pieejams šeit.

---

[1] Janda K., Berry J., Goldman J (1999). The Challenge of Democracy: Government in America, 292-293.p.

[2] Janda K., Berry J., Goldman J. (1999). The Challenge of Democracy: Government in America, 288.p.

[3] Shea D.M, Burton M. J. (2001). Campaign Craft: The Strategies, Tactics, and Art of Political Campaign Management. Praeger Publishers, 26.p.

[4] Максимов А.А. (2003), Война по правлам и без... Технологии изготовления предвыборных миражей – М.: Дело,. – 13 с.

[5] Максимов А.А. (2003), Война по правлам и без... Технологии изготовления предвыборных миражей – М.: Дело,. – 15-16 с

[6] Максимов А.А. (2003), Война по правлам и без... Технологии изготовления предвыборных миражей – М.: Дело,. – 16 с.

[7] Максимов А.А. (2003), Война по правлам и без... Технологии изготовления предвыборных миражей – М.: Дело,. – 17 с.

[8] Максимов А.А. (2003), Война по правлам и без... Технологии изготовления предвыборных миражей – М.: Дело,. – 102 с.